Daugmales Jāņa Bišu medus

Zemnieku saimniecība „Dorītes” atrodas Daugavas ūdeņu apskalotā teritorijā Daugmalē, kas vēsturiski ir bijusi vieta, kur ķēniņš Namejs pulcējis brašos zemgaļu karotājus, kuri aizstāvēja mūsu zemi pret vācu iebrucējiem. Šodien Daugmali un tās apkārtni varam raksturot kā zaļu un ekoloģiski tīru teritoriju, kas ieguvusi starptautisku atzinumu. Tāpēc arī Daugmales Jāņa bites spēj ievākt un atnest augstvērtīgu medu un citus biškopības produktus. Daugmales Jāņa bišu medus vairākkārt ir bijis atzītākais medus Latvijas konkursos, bet viņa bišu maize ir ieguvusi augstu starptautisku novērtējumu.

Daugmales Jāņa aicinājums pievērsties biškopībai aizsākās jau pusaudža gados. Sākumā šī nodarbošanās bija tikai veids, kā skolniekam tikt pie naudas, taču ar gadiem tā pārvērtās pilnīgā fanātismā. Pirmie profesionālie soļi biškopībā Daugmales Jānim sākās 20 gadu vecumā, kad viņš tika pieņemts darbā par dravnieku Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijas (ODIS) bišu zinātniskajā pētniecības laboratorijā. Daudzus gadus vēlāk Jānis pāriet strādāt par dravnieku kolhozā „Sarkanais Strēlnieks”. Fanātisms biškopībā un dravniecībā Daugmales Jāni pārņēma pilnībā un viņš tajā iesaista visus savu tuvākos cilvēkus un izveido ģimenes uzņēmumu. Latvijā tiek izveidoti pirmie privātā dravnieka medus fasējumi burkās ar zīmolu – Daugmales Jāņa bišu medus. Cilvēki bieži iedomājas, ka Daugmales Jāņa vārds ir saistīts ar Daugmali. Jā un arī ne. Viņa vislatviskākais vārds kopā ar uzvārdu un profesiju – dravnieks Jānis Sulutaurs – ir vienīgais pasaulē. Ciešā un stiprā ģimenes sadarbībā uzņēmums attīstās, kamēr 1996.gada 8.februārī tiek dibināta zemnieku saimniecība „Dorītes,” kura pārstāv Daugmales Jāņa bišu medu līdz pat šodienai. Nosaukums „Dorītes” tika iedots kā mīļvārdiņš vārdam „dore.” Dore ir telpa, kur bites sanes un nogatavina medu. Dažos Latvijas novados par dori sauc rīku, ar kuru var noķert savvaļā spietojošas bites.